VĪRIETIS UN VIŅA SAJŪTAS


Mūsdienu gendera (un ne tikai) diskursā vīrietis ir pa vidu… Vīrieši ir vainīgi visās vēsturiskajās netaisnībās un karos. Vienlaikus, no vīrieša tiek sagaidīts lai viņš pastāvētu un aizstāvētu savu zemi, ģimeni, vērtības. No vīrieša sagaida stingrību un nelokāmību… Vienlaikus, ja vīrietis mēģinot būt stingrs pietuvojas tam, ko mēdz saukt par agresivitāti, tad viņš tūdaļ ir jāsavalda un jānoliek “pie vietas.” Vīrietim ir jābūt labam vīram un tētim… Taču, ja tā gadās, ka nākas šķirt laulību, nospiedošajā vairumā gadījumu vīrietim atņem viņa bērnus, tos atstājot sievietes apgādībā, ļaujot vīrietim viņus satikt vien pāris dienas nedēļā. Kā vīrietis jūtas būdams “pa vidu?” Un kā viņam būtu jājūtas? Vai vīrietis drīkst būt pamatoti neapmierināts un neriskēt, ka viņam piekar birku “īgņa?” Vai vīrietis drīkst būt uztraucies un noraizējies un nesagaidīt, ka viņu nosauks par “mīksto?” Vai vīrietis drīkst parādīt, ka ir ievainojams un neriskēt, ka viņu tūdaļ sabradās? Ar ko mūsdienās ir jārēķinās vīrietim, ja viņš izlemj būt autentisks savās sajūtās?

Plašāk par šo tēmu seminārā PAR SEVI UN PAR PRETĒJO: Identitātes dziedināšana sievietei, vīrietim, pārim (septembris 2017).