PAR RITMU MĪLESTĪBAS PEDAGOĢIJĀ
Ritms kā audzināšanas instruments ir nemainīgs rituāls, kas bagātināts ar māksliniecisku elementu un atkārtojas no dienas uz dienu vai no nedēļas uz nedēļu. Ritms veido bērna dzīvi. Ja ir pareizi izdzīvots ritms, bērns var droši paļauties, ka viņš rituālu saņems katru dienu. Rituāli sevī iekļauj satikšanos, dziļāku sarunu, nedalītu uzmanību, nodarbības, kārtošanu, mazgāšanos, ēšanu, u.t.t. Rituāls vienmēr ir bagātināts ar māksliniecisku, radošu, iedvesmas piepildītu elementu.
Piemēram, bērna ņemšana klēpī kā satikšanās un sarunu rituāls ir bagātināts ar konkrētām dziesmiņām un konkrētiem jautājumiem, kuri tiek uzdoti bērnam katru dienu. Piemēram: “Kā jūtas šodien tava sirsniņa? “Kāda šodien ir tava būvēšanas ideja?” Vai tu gribētu man kaut ko pastāstīt par savu sirsniņu? Tev ir kāds sirds stāsts? “ utt.
Atceries – ritms kā pedagoģijas instruments:
- palīdz Tev kā skolotājam. Tur kur ir pareizi izdzīvots ritms, tur ir kārtība
- ritms ir ļoti harmonizējošs, mieru nesošs instruments bērnam
Kā ritms tiek veidots?
- ritmu veido māksliniecisks elements ( dziesma, skaņa, mūzikas instrumenta izspēlēta melodija, skaitāmpantiņš), jo bērni ir atvērti mākslinieciskajam, tā ir viņu valoda….
- ritmam ir jābūt ar skolotāja iedvesmu iekoptam, skolotājam jāizvēlas dziesmiņas, skaitāmpantiņi, kas viņu pašu uzrunā. Ritma lielākais ienaidnieks arī ir rutīna
- ritms ir rūpīgi jāieaudzina bērnos, tas pacietīgi jāizved, līdz tas iedzīvojas bērnos un sāk nest bērnu dzīvi. Bērni labprāt pakļaujas ritma vadībai, jo tā ir viņu valoda. Svarīgi ir izturēt sākuma, ritma iekopšanas laiku, kas ne vienmēr ir vienkāršs.
Ritma pamatprincipi:
- Svarīgi – Ritmā mijas nedalīta uzmanība, ko tu dod katram bērnam un bērna palaišana patstāvīgās nodarbēs. Nedalītas uzmanības brīži, ko tu dod katram bērnam, ritmā ir jāiestrādā vairākas reizes dienā. Tie ir mirkļi, kad tu stiprini bērnu, lai viņš/a saņem un dodas attīstīt savi iniciatīvu. Sniedz nedalītu uzmanību bērnam no visas sirds. Pabaro bērnu ar to! Atver viņam savu sirdi.
- Audzini bērnā ticību sev un spēju uzņemties iniciatīvu. Ja tava iniciatīva stāv priekšā bērna iniciatīvai, tas traucē darboties Mīlestības pedagoģijai. Tad Tu ar savu personu stāvi priekšā bērna attīstībai. Tā var būt! Sargies no tā!
- Ritmam vienmēr ir mākslinieciska sastāvdaļa – dziesma, ritms, skaņa, kustība utt. Ar to Ritms atšķiras no režīma. Sauc bērnu ar noteiktu dziesmu uz noteiktu nodarbi. Vienmēr tieši ar šo dziesmu. Saglabā ritmu. Izstrādā dziesmiņas. Svarīgi, lai ritma dziesmiņas ir rūpīgi izvēlētas, tās tev iet pie sirds un patīk bērniem..
- Komunikācija ar bērniem – dziedot vai klusu runājot. Ja tu vēlies kopt bērnos mieru un harmoniju – sāc ar sevi. Sarunājies ar bērniem klusu vai dziedot. Mīlestības pedagoģija ir piepildīta ar mīlestību, nevis ar liekiem vārdiem. Runā klusu vai dziedot.
- Sniedz bērnam pozitīvu apstiprinājumu. Tas veido bērna personību. Nekad neapstiprini negatīvi! Tu esi…ar negatīvu zīmi. Vienmēr saki: “Tev izdosies! Es ticu tev! Redz kā šodien tev iznāk labāk kā vakar! Lieto motivēšanas metodes.
- Atkārtošana un atdarināšana mācību procesā un audzināšanā. Nebaidies atkārtot vienu un to pašu stāstu, dzejoli vai dziesmu. Ritmiska atkārtošana dod attīstībai daudz vairāk kā iekalšana no galvas.
- Ritms nes disciplinēšanas funkciju, jo bērni ar laiku pakļaujas ritmam tāpat, kā dienas un nakts ritmiem dabā. Bērni, kas izdzīvo māksliniecisku ritmu ir mierīgāki, līdzsvarotāki un nosvērtāki.
