KRĀSAS NO DABAS MATERIĀLIEM
SENSORĀ PIEREDZE
Ļaujieties vasaras burvībai un āra dzīvei Mīlestības mājā! Taisām krāsas no dabas materiāliem.
Bērni jau sen jautāja, kad beidzot atkal taps puķu krāsa un vai tiešām no ogles varētu sanākt melnā krāsa. Atceroties savu bērnību un brīnišķīgās stundas, ko pavadīju jaucot smiltis, zemi ar ūdeni un pēc tam cepot kūkas uz dēlīšiem un dekorējot ar ziediem un ar nepacietību gaidot, kad tās sakaltīs saulē ar pacilātu noskaņojumu uzsākam darbu.
Tiek dots starts materiālu vākšanai, katrs bērns pats izvēlās, ko viņš gribētu salasīt, kādu krāsu viņš grib radīt. Meitenes ķeras pie ceriņu un pieneņu ziedu lasīšanas. Citi vāc sūnas, zemi, smiltis, ogles, lapas, taisīsim arī sarkano krāsu, tādēļ iepriekš esam izvarījuši arī sarkano bieti. Sākās smalcināšanas un mīcīšanas darbi, šoreiz iztiekam bez blendēšanas, lai izdzīvotu sensoro pieredzi: pieskartos ar rokām. Kad viss ir sasmalcināts katrā bļodiņā, bērni pielej klāt ūdeni un maisa, izmantojot kociņus vai savas rokas. Visriņķī skan čalas un aizrautīgas sarunas, daži izlemj gatavot ziedūdeni, citi šķeldas krāsu. Kad kādu laiku process ir turpinājies un liekas, ka krāsas varētu būt gatavas, ķeramies pie izmēģināšanas un ar rokām klājam izgatavotās krāsas uz papīriem. Bērni ir aizrāvušies ar šo procesu, klāj jaunās krāsas un faktūras, rodas tēli un pasakas.
Vispirms ir jāsalasa katrs materiāls atsevišķā trauciņā, pēc tam tas tiek smalcināts, mīcīts un tad pievieno ūdeni un rūpīgi maisa. Dažām krāsām ir nepieciešams ilgāks laiks, lai tās iegūtu lielāku intensitāti.
Pēc tam ar rokām krāsas klāj uz papīra vai koka dēlīša.
Līga Ruttule, mākslas terapeite, Mīlestības pedagoģijas līdzautore

BĒRNU PĀRDOMAS PAR PROCESU

Es taisīju violeto krāsu, tagad man tā ir varavīksne un Dieva zeme.

Man ir speciālā ogļu krāsa, kas spēj pārveidoties citā krāsā.

Rozā pils, kur dzīvo rozā Elza, kas spēlējās ar krāsām.