Lai cilvēks būtu veiksmīgs – svarīgi ir, lai viņš tic pats sev… Tic savai iekšējai izjūtai, tic savam redzējumam un talantam!
Mīlestības Māja ir Latvijas speciālistu radīta skola, kurā bērni mācās ne tikai matemātiku, lasīšanu un rakstīšanu, bet kopj savu emocionālo inteliģenci, mācās runāt par savām jūtām, pārvaldīt emocijas, mācās dzīves garīgos likumus.
Mūsdienu pedagoģijas sistēma koncentrēti attīsta tikai vienu intelekta līmeni – loģisko intelektu, kas bieži vien balstās īstermiņa atmiņas ieliktās zināšanās…
Jaunākie zinātniskie pētījumi raksturo intelekta vairākas dimensijas, kas vienmērīgi attīstītas, cilvēkam atnes patiesu inteliģenci un gudrību. Šī gudrība ir vienota ķermeņa, dvēseles un gara līdzsvarā. Zinātnieki apraksta garīgā intelekta nozīmi cilvēka personības attīstībā, emocionālās inteliģences nozīmi un to, kā abu šo līmeņu attīstība ietekmē cilvēka loģisko intelektu un vispārējo attīstību (C.Wigglesworth, Spiritual Intelligence and Why It Matters, 2002-2011).
Arī Mīlestības Mājas skoliņā, kurā tiek īstenots Latvijā izstrādāts pedagoģijas virziens – “Mīlestības pedagoģija”, bērni mācās ne tikai matemātiku, lasīšanu un rakstīšanu, bet kopj savu emocionālo inteliģenci, mācoties runāt par savām jūtām, kopj garīgo intelektu, mācoties pārvaldīt emocijas, mācoties dzīves garīgos likumus un kopā lūdzoties.
“Mīlestības pedagoģija” ir Latvijas speciālistu radīta pedagoģijas skola, kurā tiek izstrādātas praktiskas metodes bērnu audzināšanai, garīgai, emocionālai un prāta attīstībai.
Kāda tad ir skolnieka diena šajā skolā?
Diena sākas ar klusuma stundu. Tā ir stunda ar īpašu ritmu, kurā ir ietverta bērnu muzicēšana, dziedāšana, sarunas par to kā jūtamies, atmiņas treniņš, stāstu daļa, kurā skolotājs bērniem stāsta stāstus. Katrai šai daļai var uzrakstīt īpašu aprakstu, bet šoreiz par dienu kopumā. Tās nozīme ir bērna ievadīšana skolā, bērna jūtu dziedināšana ar mūzikas , terapeitisku sarunu un terapeitisku stāstu palīdzību.
Tālāk bērni mācās matemātiku, tad kopā ēd brokastis. Pie galda kopā dzied, pārrunā dzīves jautājumus.
Tad latviešu valoda, pēc kuras seko stunda – brīvā spēle. Brīvā spēle ir Mīlestības pedagoģijā izstrādāta metode, kas savieno bērnu ar viņa iekšējo būtību, atver bērnu viņa talantiem, māca radīt un runāt par radīto.
Pēc brīvās spēles laiks ārā, tad lasīšanas stunda. Bērni mācās mīlēt lasīšanas procesu vienkārši klusumā, lasot.
Tad pusdienas un pēc pusdienām angļu valoda, rokdarbi, māksla, u.c.
Mācības notiek divās vecuma grupās: 1.-4. un 5.-7. klašu grupās.
Vairāk par Mīlestības pedagoģiju
MĀCĪBU PRIEKŠMETI
matemātika
latviešu valoda
lasīšana
angļu valoda
krievu valoda
brīvā spēle
mākslas terapija
mūzika
dejas un kustība
klusuma stunda
Privātās vispārējās izglītības iestādes “Mīlestības Māja” pašnovērtējuma ziņojums
Privātās vispārējās izglītības iestādes “Mīlestības Māja” pašnovērtējuma ziņojums
Rīga, 11.10.2018.
- Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums.
Privātā vispārējā izglītības iestāde “Mīlestības Māja” tika dibināta 2018. gada 27. jūnijā. Tajā darbojas apvienotā bērnudārza grupa un apvienotā klase no 1.-5. klases skolēniem.” Iestādes dibinātāja ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MĪLESTĪBAS MĀJA”, iestādes vadītāja ir Ina Grasmane.
2018./2019. mācību gada sākumā izglītības iestādes pirmsskolas programmā reģistrēti 12 bērni, pamatizglītības programmā – 11 izglītojamie.
Privātā vispārējā izglītības iestāde “Mīlestības Māja” īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (01011111) un pamatizglītības programmu (21011111).
“Mīlestības Māja” ir Latvijas speciālistu radīta skola, kurā bērni mācās ne tikai matemātiku, lasīšanu un rakstīšanu, bet kopj savu emocionālo inteliģenci, mācās runāt par savām jūtām, pārvaldīt emocijas, mācās dzīves garīgos likumus. “Mīlestības Māja” ir vieta, kurā cilvēks mācās mīlēt dzīvi.
- Izglītības iestādes darbības pamatmērķi.
Veidot izglītības sistēmu, kurā:
- Tiek kopts bērna garīgais, emocionālais un racionālais intelekts, tā audzinot bagātu, inteliģentu personību,
- Nodrošināt katram bērnam tādu vidi, kurā viņš spētu augt un attīstīties saskaņā ar savu patieso iekšējo būtību,
- Atklāt un ikdienā attīstīt savus unikālos talantus un radošumu, tos attīstīt
- Organizēt mācību vielas apgūšanu, integrējot mācību vielu bērnu izstrādātos projektos, praktiskā dzīves iemaņu attīstībā, radošā darbībā, tā vairojot bērnu mācību jēgas izpratni un ceļot mācību motivāciju
Darbības uzdevumi:
- Veicināt izglītojamā audzināšanas procesā būtiskāko tikumu (atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnības, līdzcietība, mērenība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance) izkopšanu, drošības un veselīga dzīvesveida izpratni un pielietošanu ikdienā.
- Veicināt izglītojamo individuālo talantu izkopšanu.
- Veicināt izglītojamo izpratni par vērtībām (ģimeni kā īpaši aizsargājamu vērtību, draudzību u.c.).
- Izglītības iestādes personāla un bērnu vecāku mērķtiecīga sadarbība kā kvalitatīvas izglītības nodrošinājums un konkurētspējas, sociālās un etniskās iekļaušanās veicināšanas pamats.
-
Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos:
- mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas – ļoti labi;
Mācību stundu plānā ietverto stundu skaits ir atbilstošs katrai licencētajai programmai. Mācību priekšmetu stundu saraksts ir apstiprināts ar vadītājas rīkojumu un atbilst licencētajām izglītības programmām. Skolotāji zina un izprot priekšmeta standartā noteiktos mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, izmanto VISC izstrādātos mācību priekšmetu programmu paraugus, pēc kuriem izstrādātas un apstiprinātas mācību priekšmetu programmas. Skolēnu mācību slodze nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības. Izvēloties mācību metodes, pedagogi ņem vērā arī alternatīvo pedagoģiju elementus, Inas Grasmanes izstrādāto mīlestības pedagoģiju un tās pamatelementus (mīlestības lēmums; ritms; brīvā spēle; svētki; disciplinēšanas sistēma, emocionālās audzināšanas metodes, garīgā intelekta celšanas metodes). .
Turpmākā attīstība – aprakstīt un veidot metodikas krājumu, kurš ietver sevī mīlestības pedagoģijas metodes izglītības programmas īstenošanai. - mācīšana un mācīšanās:
- mācīšanas kvalitāte – ļoti labi;
- mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas – ļoti labi;
Mācību priekšmetu programmu īstenošanā skolotāji īsteno saikni ar reālo dzīvi – piedāvājot skolēniem praktiska satura uzdevumus, apmeklē muzejnodarbības, veido dažādus pētnieciskos projektus, brauc mācību ekskursijās, veido paši savas grāmatas, kopā ar skolēniem izstrādā mācību materiālus..
Pirmsskolas izglītības programmā noteikto izglītības saturu, kas sekmē bērna attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu interaktīvā pedagoģiskā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un bērna patstāvīgā darbībā. Izglītības programmas īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši bērna spējām, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna attīstību.
Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde iekļauj dažādus ar mācību programmas saturu saistītus pasākumus (piemēram, svētki, izstādes, izrādes, bērnu radošā darbība).
Turpmākā attīstība – turpināt izstrādāt metodoloģiju izglītības sistēmai “Mīlestības pedagoģija”, attīstīt skolotāju izglītošanas metodoloģiju, aprakstīt programmas, mācību priekšmetu apguves metodes.
- mācīšanās kvalitāte – ļoti labi;
Skola informē skolēnus par mācību darbam izvirzītajām prasībām katrā mācību priekšmetā, par to atbild mācību priekšmeta skolotājs. Skolēnu mācīšanās darbs tiek veicināts, pielietojot integrētās mācību priekšmetu metodes. Brīvajā laikā skolēniem tiek piedāvāti materiāli sava radošā potenciāla izpausmei. Skolēni mācās strādāt grupās, pāros, tā kopjot saskarsmes kultūru. Skolēnu mācīšanos veicina skolotāja izteiktās uzslavas un ticības izpausme bērna iekšējam potenciālam, kā arī bērna apstiprināšana jomās, kurās bērns ir sasniedzis jaunus rezultātus..
Turpmākā attīstība – turpināt attīstīt individuālu pieeju un motivēšanas sistēmu izglītojamiem. Veidot modeļus sadarbībai ar vecākiem.
- vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa – ļoti labi;
Skolēnu mācību darba vērtēšana skolā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Lai noteiktu vienotas prasības skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai, ir izstrādāta privātās vispārējās izglītības iestādes “Mīlestības Māja” skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Vērtēšanas formas atbilst skolēnu vecumam, mācību priekšmeta specifikai un izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.
Pirmsskolā izglītības programmas apguves laikā bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos. Pēc pirmsskolas izglītības satura apguves par bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem) rakstiski un mutiski informē viņa vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus.
Turpmākā attīstība – izstrādāt katrai klasei noteiktus diagnostikas darbus, kas ļauj kontrolēt bērnu iekļaušanās iespējas tradicionālā izglītības sistēmā.
- izglītojamo sasniegumi:
- izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā; – ļoti labi;
Izglītojamie ikdienas darbā mācās atpazīt savas jūtas, mācās strādāt ar tām. Tāpat izglītojamie arī apgūst savstarpējo attiecību veidošanas un cieņas, piedošanas pamatus; vērtības. Izglītojamie mācās organizēt savu darbu, plānot savu laiku, teorētiski gūtās zināšanas pielietot praksē, izprast to jēgu. Izglītojamie attīstās mūzikāli, mākslinieciski, pieaug spējā pielietot savu iniciatīvu dažādās nozarēs.
Turpmākā attīstība – Turpināt darbu, attīstot bērna garīgo un emocionālo intelektu, mācīt savstarpējās attiecības, izglītības procesa organizēšanā sadzirdēt bērnu uzdotos jautājumus un organizēt mācību vielu kā atbildi uz tiem.
- atbalsts izglītojamiem:
- psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts – ļoti labi;
Izglītības iestādē atbalsta lomu sniedz vairākas sadarbības formas:
- izglītības iestādes vadītāja izstrādā psiholoģiskas un terapeitiskas metodes, kas tiek integrētas mācību procesā kā atbalsts,
- ir sadarbība ar mākslas un kustību terapeitiem. Arī šie terapeiti izstrādā metodes, kuras skolotāji var integrēt mācību procesā,
-
strādā ar bērniem, kuriem nepieciešams individuāls atbalsts. Individuālais atbalsts tiek sniegts konfidenciāli, individuāli izvērtējot katru situāciju, sākot ar problēmas diagnostiku, līdz sasniegtam rezultātam un vērtējumam, risinot gadījumu kompleksi, ciešā sadarbībā ar pedagogiem un speciālistiem.
Turpmākā attīstība – plānots veidot sadarbību ar psihologu un logopēdu.- izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) – ļoti labi;
Ar vadītājas rīkojumu ir norīkota atbildīgā persona par darba aizsardzību un ugunsdrošību, šī persona ir arī apmācīta pirmās palīdzības sniegšanā. Izglītojamie ar drošības instrukcijām tiek iepazīstināti likumā noteiktajā kārtībā, kā arī darbinieki.
Pie izglītības iestādes vārtiem ir koda atslēga, kods zināms ir tikai izglītojamo vecākiem un izglītības iestādes darbiniekiem.
Turpmākā attīstība – Turpināt veikt instruktāžas atbilstoši likumā noteiktajam. Meklēt informāciju par pozitīvajiem piemēriem citās izglītības iestādēs un pārņemt pieredzi.
- atbalsts personības veidošanā – ļoti labi;
Pedagoģijas sistēma ir bagātināta ar metodēm, kas stiprina bērna personību. Mācību ritmā ir iestrādāts laiks, kad katrs bērns personiski saņem apstiprinājumu savai personībai, spējām, ir laiks, kad katrs bērns var izteikties un stāstīt par sevi, savām emocijām un jūtām, dalīties ar saviem sapņiem. Izglītības iestādes pedagogi sniedz apstiprinājumu bērnam, dod iespēju izpaust savu radošo potenciālu, tic labajam katrā bērnā. Izglītības darbs balstās dziļā kontaktā ar katru bērnu, kurš tiek rūpīgi kopts.
Turpmākā attīstība – turpināt attīstīt emocionālās audzināšanas un apstiprināšanas sistēmu, papildinot ar jaunām metodēm un apstiprināšanas formām. Turpināt attīstīt dažādus projektus un integrēt tos mācību procesā, kuri kopj un attīsta bērna garīgo, emocionālo, kustību, mūzikālo, plastisko, mākslinieciski vizuālo un citas intelekta formas.
- atbalsts karjeras izglītībā – labi;
Bērni tiek vesti uz dažādām vietām, kurās strādā dažādi profesiju pārstāvji. Dažādi profesiju pārstāvji brīvprātīgi tiek aicināti uz mācību iestādi īstenot dažādus savus profesionālos projektus. Piemēram režisors veido ar bērniem animācijas filmas, psihologs organizē psiholoģijas dienu, pavārs kopā ar bērniem kaut ko gatavo, arhitekts kopā ar bērniem izstrādā bērnu laukuma projektu. Ar izglītojamiem klases stundās un pirmsskolas bērniem tiek pārrunātas dažādas profesijas. Tiek plānots arī ar vecāko klašu izglītojamiem pārrunāt un iepazīstināt viņus ar tālākajām mācību iespējām vidusskolās. Izglītības iestādes plānā ir rīkot regulāras atvērto durvju dienas tiem, kuri vēl domā par mācībām šajā iestādē.
Turpmākā attīstība – Turpināt attīstīt sadarbību ar dažādu nozaru speciālistiem, plānots veidot bibliotēkas fondu, kas papildināt ar profesionālā satura informāciju.
- atbalsts mācību darba diferenciācijai – ļoti labi;
Pedagogi, plānojot mācību stundu darbu, lielu vērību velta gan talantīgo, gan izglītojamo ar mācību grūtībām spējām un vajadzībām, piedāvājot diferencētus uzdevumus atbilstošā apjomā.
Turpmākā attīstība – plānots gatavot izglītojamos dalībai olimpiādēs.
- atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;
Līdz pat šim brīdim izglītības iestādē nemācās neviens izglītojamais ar speciālām vajadzībām, skola neīsteno nevienu speciālās izglītības programmu, bet nepieciešamības gadījumā, izglītības iestāde ir gatava pilnā mērā sniegt izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nepieciešamo atbalstu gan psiholoģiski, gan praktiski.
- sadarbība ar izglītojamā ģimeni – ļoti labi;
Komunikācija ar izglītojamo ģimeni notiek savlaicīgi un regulāri. Ir izstrādātas vairākas saskarsmes formas – kā notiek komunikācija ar vecākiem:
- Reizi 3 mēnešos gan pirmsskolā, gan skolā notiek vecāku sapulces, kurā tiek pārrunāti sekmju, bērnu audzināšanas un organizatoriskie jautājumi,
- Reizi mēnesī tiek organizēti svētki uz kuriem tiek aicināta visa ģimene. Svētkos neformālā gaisotnē vecāki var uzdot jautājumus gan vadītājai, gan pedagogiem.
- Reizi mēnesī skolotājs vecākiem raksta vēstules, kurā tiek aprakstītas bērna sekmes, sasniegumi un grūtības kā arī audzināšanas mērķi un uzdevumi katram konkrētam bērnam.
- Pirmsskolā katram bērnam ir izveidota dienasgrāmata, kurā tiek dokumentēta bērna attīstība, interesanti dialogi, mācību process, uzvedība.
-
Par aktualitātēm skolā un dienas gaitu foto ar skolotāja komentāru vecāki saņem speciāli izveidotā ierobežotas pieejamības whatsapp grupā.
Turpmākā attīstība – veidot vecāku padomi.- izglītības iestādes vide:
- mikroklimats – ļoti labi;
- izglītības iestādes vide:
Iestādes darbinieki strādā pie tā, lai veidotu izglītojamiem piederības sajūtu un lepnumu par savu skolu. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai vide būtu mājīga, veidota vienā ieturētā stilā. Kolektīvs domā pie izglītības iestādes tēla un atpazīstamības veidošanas. Izglītības iestādē tiek veidotas un koptas tradīcijas. Notiek regulāri saliedētības veicināšanas pasākumi darbinieku komandai.
Turpmākā attīstība – Attīstīt izglītojamo, pedagogu un vecāku piederības sajūtu iestādei ar dažādu formālās, neformālās un interešu izglītības aktivitātēm .Attīstīt interešu izglītības piedāvājuma klāstu.
- fiziskā vide un vides pieejamība – labi;
Izglītības iestāde izvietota vienā ēkā. Telpas ir pietiekami plašas. Iestādē ir funkcionāli un estētiski sakārtota vide, telpas apgādātas ar piemērotām mēbelēm un iekārtām. Āra teritorija ir nožogota no ielas.
Turpmākā attīstība – Uzlabot telpu kosmētisko stāvokli un materiālo nodrošinājumu, paplašināt mācību materiālu klāstu, attīstīt metodoloģiskos materiālus noteiktiem mācību priekšmetiem.
- izglītības iestādes resursi:
- iekārtas un materiāltehniskie resursi – labi;
Izglītības iestāde iespēju robežās nodrošina visas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, kā arī materiāltehniskos resursus. Taču tos nepieciešams pilnveidot. Ēkā ir interneta pieslēgums. Ir aktu zāle.
Turpmākā attīstība – Plānots papildināt sporta inventāru, kā arī nodrošināt ķīmijas, fizikas, informātikas kabinetu aprīkojumu.
- personālresursi – labi;
Izglītības iestādē ir labvēlīgs sociāli psiholoģiskais mikroklimats. Darbinieki šeit jūtas labi, novērtēti. Darbiniekiem tiek dota iespēja izpaust savu radošo potenciālu un darboties savās stiprajās jomās, izpaust iniciatīvu.
Darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas noteiktas darbinieku amatu aprakstos.
Turpmākā attīstība – Piesaistīt interešu izglītības pedagogus.
- izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:
- izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana – ļoti labi;
Izglītības iestādes pašvērtēšanas process ir nepārtraukts, notiek visos līmeņos. Izglītības process un ar to saistītie aktuālie jautājumi tiek apspriesti vismaz reizi nedēļā, kolektīva sapulcē. Tiek veikta darbības analīze, izrunātas un analizētas kļūdas un sasniegumi. Nolemts par turpmāk veicamajiem uzdevumiem. Attīstības plāna izstrāde notiek sadarbībā ar administrācijas un pedagoģisko personālu, ņemot vērā arī izglītojamo un vecāku/bērnu likumisko pārstāvju intereses.
Turpmākā attīstība – Veidot uz sasniegumiem definētu iestādes darba pašvērtējumu un attīstības plānu, tajā mērķtiecīgi izmantojot kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.
- izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība – ļoti labi;
Izglītības iestādē ir reglamentējošie dokumenti, demokrātiski izstrādāti un apspriesti, tos akceptējot, iespēju robežās ņemti vērā gan izglītojamo, gan vecāku, gan pedagogu priekšlikumi. Dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām. Kolektīvs tiek informēts par spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem dokumentiem, izmaiņām tajos. Iestādes vadības struktūra un atbildības jomas ir zināmas pedagogiem, izglītojamajiem, vecākiem. Vecāki ir informēti par to, kā sazināties ar skolas vadību un personālu.
Iestādes vadība strādā demokrātiski, deleģējot un akcentējot katra atbildību un radošo iniciatīvu. Vadība konsultējas ar kolektīvu, bet uzņemas atbildību un cenšas kvalitatīvi pildīt tai uzticētos pienākumus. Vadība nodrošina regulāru informācijas apmaiņu par pieņemtajiem lēmumiem, to izpildi.
Turpmākā attīstība – Metodiski apkopot skolas vadības pieredzi. Meklēt informāciju un veidot sadarbību ar citām izglītības iestādēm, lai darītos pieredzē un redzētu labās prakses piemērus.
- izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām – labi.
Izglītības iestāde ir atvērta sabiedrībai. Sadarbībā ar nodibinājumu “FONDS MĪLESTĪBAS PEDAGOĢIJA” iestādes telpās norisinās pieaugušo apmācība ar Rīgas domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu “Mīlestības terapija manam bērnam un man”, kā arī profesionālās pilnveides programma pedagogiem “Mīlestības pedagoģija – terapeitiska audzināšanas un apmācību sistēma”.
Tāpat izglītības iestāde piedalās Lauku Atbalsta Dienesta rīkotajā programmā “Skolas auglis un skolas piens”.
Turpmākā attīstība – Ir iesākts darbs, lai veidotu “Mīlestības Mājas” filiāles, lai tā būtu pieejama arī citās Latvijas pilsētās.
- Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais).
“Mīlestības Mājas” komanda strādā pie inovatīvas izglītības sistēmas izstrādāšanas – mīlestības pedagoģija. Šī sistēma tiek augsti novērtēta pedagogu, vecāku un izglītības interesentu vidū. Ā
Tiek kopts iestādes publiskais tēls, publicēti raksti, fotogrāfijas, ir pieejami radio raidījumi par aktuālajiem jautājumiem gan paša cilvēka dvēselei, gan par bērnu audzināšanu.
- Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem).
Balstoties uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem, galvenās attīstības jomas ir sekojošās:
- turpināt aprakstīt un veidot metodikas krājumu, kurš ietver sevī mīlestības pedagoģijas metodes izglītības programmas īstenošanai;
- turpināt attīstīt individuālu pieeju un motivēšanas sistēmu izglītojamiem. Veidot papildus modeļus sadarbībai ar vecākiem.
- izstrādāt katrai klasei noteiktus diagnostikas darbus, kas ļauj kontrolēt bērnu iekļaušanās iespējas tradicionālā izglītības sistēmā;
- turpināt darbu, attīstot bērna garīgo un emocionālo intelektu, mācīt savstarpējās attiecības, izglītības procesa organizēšanā sadzirdēt bērnu uzdotos jautājumus un organizēt mācību vielu kā atbildi uz tiem;
- sadarbība ar psihologu un logopēdu;
- turpināt attīstīt emocionālās audzināšanas un apstiprināšanas sistēmu, papildinot ar jaunām metodēm un apstiprināšanas formām. Turpināt attīstīt dažādus projektus un integrēt tos mācību procesā, kuri kopj un attīsta bērna garīgo, emocionālo, kustību, mūzikālo, plastisko, mākslinieciski vizuālo un citas intelekta formas;
- gatavot izglītojamos dalībai olimpiādēs;
- veidot vecāku padomi;
- attīstīt izglītojamo, pedagogu un vecāku piederības sajūtu iestādei ar dažādu formālās, neformālās un interešu izglītības aktivitātēm .Attīstīt interešu izglītības piedāvājuma klāstu;
- uzlabot telpu kosmētisko stāvokli un materiālo nodrošinājumu, paplašināt mācību materiālu klāstu, attīstīt metodoloģiskos materiālus noteiktiem mācību priekšmetiem;
- plānots papildināt sporta inventāru, kā arī nodrošināt ķīmijas, fizikas, informātikas kabinetu aprīkojumu;
- veidot uz sasniegumiem definētu iestādes darba pašvērtējumu un attīstības plānu, tajā mērķtiecīgi izmantojot kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus;
- metodiski apkopot skolas vadības pieredzi. Meklēt informāciju un veidot sadarbību ar citām izglītības iestādēm, lai darītos pieredzē un redzētu labās prakses piemērus;
-
turpināt darbu pie “Mīlestības Mājas” filiāļu veidošanas un mīlestības pedagoģijas izplatīšanas. Turpināt aprakstīt mīlestības pedagoģiju.