Kā runāt ar bērnu par viņa jūtām?

Līdzīgi kā vīrietis un sieviete, pieaugušais un bērns dzīvo katrs savā pasaulē un runā katrs savā valodā. Bērnības valoda pieaugušajam bieži vien ir jāmācās no jauna. Kāpēc? Lai satiktos. Lai veidotu tiltu starp bērnu un vecāku, kas ir tuvības pamats visai dzīvei.

Kā runāt ar bērnu tā, lai viņš jūtas saprasts? Tas nav vienkāršs jautājums un prasa rūpīgu iedziļināšanos. Cik daudz ir dzīves gadījumu, kad vecāki ir pārliecināti, ka dod bērnam savu mīlestību, taču bērns vēlāk dod atpakaļsaiti, ka tas nav tas, kas bija vajadzīgs viņam… bērns blakus vecāku mīlestībai nav juties mīlēts.

Lūk kāds uzdevums vecākiem – kā mīlēt tā, lai bērns justos mīlēts un saprasts?


Kāda mamma pie psihologa konsultācijā stāstīja par “neredzamu” sienu, kas izveidojusies starp viņu un viņas bērnu. Kā tikt tai pāri, kā šo neredzamo sienu pārvarēt?

Mīlestības pedagoģija lieto daudzas metodes, kas pieaugušajam palīdz satikties ar bērnu viņa emocionālajā un jūtu līmenī. Bērns, ar kuru izdodas runāt par jūtām un emocijām, viņam pazīstamā valodā, jūtas mīlēts un nekas – ne dārgas rotaļlietas, ne labs ēdiens, apģērbs, pulciņi, bērnudārzs šo vajadzību pēc intīmas sarunas par to kā bērns jūtas, nespēj aizstāt.

TERAPEITISKS STĀSTS


Šajā reizē, iesāksim sarunu par vienu veidu, kas palīdz dziļāk izrunāties ar bērniem, par viņu jūtām – tas ir terapeitisks stāsts.

Terapeitisks stāsts ir sacerēts stāsts par notikumu vai situāciju, kas ir svarīga un aktuāla bērnam dotajā momentā. Piemēram, bērna ģimenē vecāki piedzīvo krīzi savstarpējās attiecībās, ir konflikti. Kā mums gribētos bērnus no šādiem konfliktiem pasargāt, bet tas nav iespējams un varbūt pat nevajag pasargāt? Ja jūs jautātu bērniem, vai viņi vēlas būt pasargāti, viņi jums atbildētu, ka nevēlas būt izolēti no ģimenes procesiem. Bērni vēlas zināt, kas notiek. Tas, kas bērnus lauž krīzes situācijās ir vientulība. Vientulība viņu spēcīgajās jūtās. Bērni var justies vainīgi, nobijušies, dusmīgi, aizvainoti un šīs ir spēcīgas jūtas, kuras bērni nespēj pārdzīvot vieni. Ja ar bērnu neparunā par jūtām, viņš pārdzīvo “iesprūst” savās jūtās. Ja pieaugušais nav devies bērnu šajās spēcīgajā jūtās “satikt”, viņš var palikt šādā sāpīgajā jūtu stāvoklī daudzus gadus.

Kā parunāt ar bērnu, lietojot terapeitisku stāstu?

Pastāsti bērnam par kādu citu varoni – citu bērnu, dzīvnieku vai izdomātu varoni, kurš pārdzīvo kaut ko līdzīgu. Ieliec šo varoni līdzīgā situācijā un apraksti stāstā varoņa jūtas, pārdzīvojumus un ved varoni tiem cauri. Parādi stāstā kā varonis cīnās un atrod izeju. Ieliec stāstā to veidu, kādu tu gribētu, lai bērns atrod. Balstoties uz šo stāstu, tu vienmēr vari atrast sarunas tematu par grūto bērna dzīvē. Tu vari teikt: “Es zinu, tu jūties līdzīgi…Tu arī vari mēģināt iet cauri savām jūtām, kā šis varonis stāstā…” Stāsta simbolika ir bērnam saprotama valoda. Bērni dzīvo tēlos. Viņi redz dažādus tēlus sev visapkārt.

Pamēģini un tev raisīsies dziļa saruna….

                     Ina Grasmane, “Mīlestības pedagoģijas” autore, psiholoģe. 
“Mīlestības pedagoģijas” metodes tiek pielietotas bērnu audzināšanā “Mīlestības mājā”, Gustava Zemgala gatvē 48 / milestibasmaja.lv.